Armēnijas vēsture


Armēnija tā ir viena no mazākajām bijušajām padomju republikām. Tā ir arī pirmā tauta, kurā kristietību pieņēma 4. gadsimtā. Gadsimtiem ilgi Armēniju pārvaldīja romieši, bizantieši, arābi, persieši un osmaņi. Šo kalnaino reljefu ieskauj Turcija rietumos, uz ziemeļiem no Gruzijas, Kalnu Karabahas Republika un Azerbaidžāna austrumos, Irāna un Azerbaidžāna dienvidos.

Armēnijas gleznainās ainavas ir pastāvīgi apdraudētas iebrukums. Pēc tam, kad valsts ieguva neatkarību 1918. gadā, tā atkal nokrita ar 1920. gada sarkanās armijas iebrukumu. Postoša zemestrīce 1988. gadā viņš nogalināja vairāk nekā 25 000 cilvēku. 1994. gadā armēņi sakāva Azerbaidžānu, taču līdzšinējais konflikts joprojām nav atrisināts. Neskatoties uz grūtībām, kuras piedzīvojusi Armēnija, tā ir skaista tūristu vieta.

Majestātiskā kalni un tā bagātīgā kultūra hipnotiski ietekmē visus apmeklētājus. Sākotnējais Armēnijas nosaukums ir Hayk. Vēlāk, kad viņš atradās irāņu varā, viņš tika pārdēvēts par Hayastan. Tagad valsts tiek dēvēta par «Armēnijas Republika«. El Ararat kalnu grēdas to ieskauj, tie ir tie, kuros Noasa šķirsts apstājās pēc plūdiem.

Erevāna, ir Armēnijas galvaspilsēta. To dibināja karalis Argishti I 782. gadā pirms mūsu ēras. Karalis Tiridāts III, kurš valdīja no 238. līdz 314. gadam pēc Kristus, 301. gadā par valsts reliģiju izvēlējās kristietību. Viens no lielākajiem ezeriem pasaulē, ezers Sevana, atrodas Armēnijas kalnos.

Armēnijas stāsts (LKS tiešraides ieraksts, 2014.11.09) (Marts 2024)


  • Armēnija
  • 1,230